Mans pirmais maratons – done!
Nu tā, Nordea Rīgas maratons 2011 (http://www.nordearigamarathon.lv) jau kādu laiciņu atpakaļ jau noticis (22. maijā), tāpēc izdomāju, kamēr svaigs vēl atmiņā, pieķeksēšu savos pierakstos emocijas un visu to neprātu, kas man lika to darīt.
Vispirms jau jāsāk ar to, ka nekad savā mūžā nebiju iedomājies kaut reizi noskriet maratona distanci. Vienkārši nebija tāda mērķa, tāpat arī distance liekas kautkas vājprātīgi daudz. Jā, ir arī 
un NEKAD nedomājiet par ko tādu netrenējušies.
Viss jau sākās ar apņemšanos kādus mēnešus divus pirms maratona sevis pēc paskriet kādu mazo distanci. Tā teikt nedaudz atgūt sportisko formu, kas tā randomā pēdējos gados jau bija pazudusi. Šad tad sanāca uzspēlet florbolu, kurā, protams, miru nost nenormālā tempa dēļ.
Tā nu paskrēju pāris reizes 5km, nedaudz nejūtot tempu (uzņemot par lielu), bet ar samērā OK rezultātu (uz 23min jau 3. reizē). Tādā veidā turpinot, bija doma patrenēt stabilitāti, ātrumu un varbūt, varbūt piedalīties Nordea 5km distancē (masku parādē).
Diemžēl (tagad jau laikam par laimi) plāns izgāzās un mana lielā mute (jā jā, viss ir tikai galvaa ) mani noveda līdz tam, ka nekas cits neatlika, kā pieteikties distancei. Patika mans kārtas nr 1010. Tika uzstādīts mērķis – finišēt un iekļauties 6h.
Principā pieteicos maratonam nedēļu pirms pasākuma 
skarbi ne? biju pāris reizes skrējis 5km, pāris dienas pirms maratona noskrēju 14km distanci. Uzreiz pēc kuras nākošajā dienā jutu, ka ceļgali vienkārši tik strauji nespēj pieņemt slodzi. Tie knapi atgāja līdz maratonam.
Tā diena bija klāt. Tā kā aktīvi gatavojies nebiju, biju jau gatavs par procentiem 75, ka izstāšos pēc 21.km. Psiholoģiski biju gatavs nolauzt pusmaratonu. Par cīnīšanos ar galvu (ne fizisko) uzskatīju, ka trasē varēšu mēģināt ar to tikt galā (bija jau doma pirms starta palīdzēt un izraut kādu šotiņu , tāpat skriet ar tableti (Galaxy tab) un tvīttot, bet tās domas arī dabīgi nomira – gribēju finišēt tomēr). Tā kā fiziski biju gatavs minimāli, ievēroju citus nosacījumus, lai tomēr tiktu kautcik uz priekšu. Iepirku apavus, apģērbu un zeķes (nemaz nesmej par zeķēm ), tādus, kas nav galīgi ikdiena. Turpat @Sport2000 veikalā ieteica man arī pāris enerģijas želejas, ko es kā galīgs auns arī nopirku. Mēģināju pareizi ēst un sagatavoties startam ja ne fiziski, tad visādi citādi pareizi.
Tad nu starts. Distanci var aplūkot attēlā.
- Starts agri no rīta. Ideāls laiks. Sajūtas labas un nedomāju par distances garumu.
- Pirmie km aiziet kā nemetās. Neskrienu ātri, tāpat ir bars riņķī. Lēnā garā turu savu tempu. Izmetam apli pa Vecrīgu, Vanšu tiltu, atpakaļ. Seko garais pārgājiens uz Dienvidu tiltu pa krasteni.
- Skrienu aiz kautkādiem somiem, tie savā tempā sarunājas un smejas. Dzirdēju daudzus, kas sarunājas trasē, it kā slodzes nebūtu vispār. Laikam arī mērķis bija tikai finišēt (lielāka daļa skrēja pusmaratonu – maratonistus ar pusmaratonistiem palaida vienlaikus). Ūdens ik pēc 5km. Dzeru cik lien, lai arī nelien, bet iepriekš iegūtā info jāliek lietā – ūdens ir pats svarīgākais. Pēc 10.km dod arī augļus (tos gan nestūķēju), gan kautkādu enerģijas dzērienu (dzēru nedaudz)
- Pie 10km pretim skrien Kenijas pārstāvij. Viņiem tas jau ir 19.km. Temps nenormāls. Sprints.
- Līdz Dienvidu tilta galam un no tā turos vēl OK. Tomēr katrā uzpildīšanās punktā palielinās laiks ko eju ar kājām, lai atvilktu elpu (kas ir slikti un izsit no ritma). Pārsteidz cik daudz cilvēku skrien galīgi ne sporta apģērbā. Parastos T-kreklos, sliktos apavos. Viens pat dzinsās. OMG. Bet nu ko tur citus mācīsi, katrs pats jau gudrākais
- Pēc pēdējas uzpildes pirms 21. km redzu zālē guļ saļimis sportists. Seju neredzu, aizklāta, bet pieļauju, ka tas bija Nils. Dzirdu kautkur tālumā jau ātrie brauc.
- Finišs. Jā. redzu to. bet tikai 21.km. Psiholoģiksi pavelkos, jo man jāskrien taisni, kamēr citi nogriež pa labi un finišē savu 21km.
- Trase paliek tukšāka. Riņķis ved pa Eksporta ielu uz Ganību dambi, tad kautkāds loks un aiziet uz Skanstes ielu. Novelku vēl kādus 5-6km savā tempā un pēc ūdens uzpildes un galvas atvēsināšanas jūtu, ka sākas problēmas. Kājas sāk teikt savu, galvā parādās ‘grūtums’ saņemties, jo jāskrien vēl daudz. Atskaites punkts vairs nav noskrietie 5km, bet gan km līdz uzpildes punktam.
- Ganību dambim tieku garām, trasi zinu, kad sākas nezināmais posms – Skanstes iela. Laikam tāpēc, ka trases garumu – loku nezinu, reāli apsveru iespēju stāties malā un vienkārši nefinišēt. Nevaru pavilkt arī fiziski. Noskrieti ir km ~32. Nedaudz palīdz malās esošo cilvēku uzmundrinājumi, bet kas gan palīdzēs netrenētām kājām.
- Atkal Vanšu tilts. Uz Ķīpsalu. Fiziski piekusums ir neliels. Karsti nav, lai arī svelme pieņemas spēkā (lieki tiekt, ka visi iepriekšējie treniņi notika vēlu vakarā, ideālajā laikā) un reali sāku svīst tikai pēdējos ~7km.
- 35.km ir kā atskaites punkts, kur saprotu, ka fiziski kājas vairs netur, ātrums ir mazs un sāku iet. Tā noeeju visu Ķīpsalas galu, ~3km. Daudzi iet, knapi velk, arī ar mērķi finišēt. Ik pa laikam ieskatos pulkstenī. Un redzot, ka 6 stundās varu iekļauties, psiholoģiski saņemos. Lai arī grūti.
- Vēl jo vairāk. Ejot līdz 38.km jūtu, ka varu iekļauties 5h un nospraužu to kā otro mērķi. Atlikuši tikai 3km, kuri tāpat ātri neaizritēs. Katra km atzīme ceļmalā tiek ļoti gaidīta. Pēdējais uzpildes punkts un sāku skriet ātrāk, nevis tikai ik pa laikam.
- Pārādās gara caurule, māte ar bērnu ratiņiem, tad vēl kautkāda sviestmaize aizcina iekosties viņā. Nē man nebija aizgājis ciet – esmu Zoodārza un cirka mākslinieku distances (5km) aizmugurē un skrienot savā tempā besos, ka visi man traucē. Man, nopietnam sportistam Maratona distance tak. Reāli netieku garām un ir šaubas par rezultātu – vai paspēšu 5h iekļauties.
- Ieskrienot Vecrīgā nejūtu vairs fizisko slodzi kājām un vienkārši skrienu. Nedomāju neko citu kā tikai finišu, kuru sasniedzu ar laiku 4h 52min.
- Pēc finiša masāža kājām, kas kautcik palīdz atiet. Un pats neaptveru, ka esmu noskrējis šo mežonīgo distanci. Reāli katras dienas darba maršrutu Jelgava – Rīga
Mājas knapi spiežot pa pedāli – tieku. Sauna + vīns. Un neizsakāma sajūta, ka esi paveicis ko neiedomājamu. Ko tādu, ko diez vai savā mūžā vēl izdarīšu Pierādīju pats sev, ka tomēr atbildu par savu lielo muti. Tāpat secinājums viens – problēmas ar galvu ir, jā. Tās sākas ~30.km, bet fiziskai izturībai arī ir jābūt – pietiekoši nopietnai.
P.S Jā un šīs mazās avantūras ierosinātājs nemaz nedomā sveikā tikt cauri
Rezumējot
- Nemēģiniet skriet maratonu bez iepriekšējā treniņa. NEKAD. Variet sevi testēt, bet viss var beigties pavisam bēdīgi. Nila Ušakova gadījums ir reāls piemērs (neiedziļinoties detaļās). Pēc šī es vairs uz ko tādu arī neparakstītos.
- Enerģijas želejas. Labi ka pusi no viņam man kāds cits apēda (uzpildes punktos). Paldies Dievam, bet nelietošu neko tādu vairāk. Lai arī enerģija ir jāuzņem, jo tā vienkārši tiek izkačāta, bet ar ķīmiju to nedarīšu, ja vien kāds man nepierādīs, ka es reāli kļūdos
- Ūdens. Jālieto max daudz, gan iekšēji gan ārēji, lai pasargātu organismu no atūdeņošanas.
- Apģērbs. Apavi. Viss ir svarīgs. Nu nevar skriet krutās botās un tirgus zeķēs – pa latu pieci pāri -, ne aŗī T-kreklā. Jāpadomā par visu, lai nesačakarētu organismu.
Statistika
- Temps 6:55
- 4.8km 00:31:15.2
- 14km 01:35:07.9
- 24.5km 02:40:54.1
- 30km 03:18:18.1
- 36.5km 04:09:29.1
- 38.8km 04:31:20.7
- Finiša laiks 04:52:51,4
- Čipa laiks 04:51:52,1
- Vieta 724
- Vieta grupā 357
- Vieta dzimumu grupā 647
Nu tad aidā, tiekamies nākošajā Nordea maratonā. Kurš nu kurā distancē
P.P.S. Tīeši šodien Rīgas mērs Nils Ušakovs atgriežas darbā. Veiksmi viņam un izturīgu veselību!
